Es laikam ļoti bēdīgs izskatos.

Varbūt, ka man Dievs citas acis dos,

Varbūt, ka man kāds citu mēli dos,

Es laikam ļoti bēdīgs izklausos.



Mans Kungs, šī galva nav man vienīgā,

Man garumzīme ir uz mēles kā uz „a”.

Un naktīs, kad es guļu, 

pagalvī uz katra mata garumzīme kā uz „i”.



Kungs, mūžs man ir īss un kakls man ir īss,

Un manu galvu karā nocirtīs, 

Un pašu tautu simtreiz cirtīs kāds,

Bet pāri man kā garumzīme garš,

Ir tautas laiks, kas viņai atvēlēts.



Ir tautas laiks, kas viņai atvēlēts,

Tas laiks ko viņa viena pati redz.

Un viss, ko Jāņu vainagos reiz vīs,

To Lielvārdē vēl jostā ierakstīs.

Ir tautas laiks, kas viņai atvēlēts,

Tas laiks, ko viņa viena pati redz.