Aizved mani uz Slīteres siliem,

Kad tur sila purenes zied,

Man tik bieži šai dzīvē ir vīlies,

Gribas kaut ko no tīra mazliet.



Aizved mani es lūdzos un prasu,

Bet tu brīnies un pieri rauc,

Es tev liekos kā meitene maza,

Kurai aplam daudz vaļas ļauts.



Aizved mani uz Moricas salu,

Kad tur ozoliem lapas sāk plaukt,

Man tik bieži šai dzīvē ir salis,

Gribas sauli par māsu reiz saukt.



Aizved mani es lūdzos un prasu,

Bet tu brīnies un pieri rauc,

Es tev liekos kā meitene maza,

Kurai aplam daudz vaļas ļauts.



Aizved mani no draugiem, no radiem,

Aizved mani no dienas no nakts,

Lai es pabūtu ārpus gadiem,

Ārpus visa, kas tajos reiz rakts.



Aizved mani es lūdzos un prasu,

Bet tu brīnies un pieri rauc,

Es tev liekos kā meitene maza,

Kurai aplam daudz vaļas ļauts.