Mans zem?dens lauks.
Mans rododendra augs,
un viszino?s padomnieks,
kas sauks, kad j?iet vai n?.
Uz turieni vai te.
Vai, kad un k? griezties piruet?.
Nekad neaptur?s, nekad nep?rsp?l?s,
nekad nepiedraud?s vai v?l ?aun?k.
Nekad neaprun?s, nekad nep?rdom?s,
nekad nebeigs teikt:
"Dz?ve ir skaista da?reiz..."
?alalalal?...
Mans draugs,
mans prieks un acuraugs,
manas nedienas un raizes,
garozas no rudzu maizes.
Mans izv?l?tais ce??, mana nodzied?t? dziesma,
un ugunskurs t?ls un liesma,
kas nekad neapdzis?s, nekad nepiekus?s,
nekad nepiem?n?s, kad b?s auksti.
Nekad neatgr?d?s, vienm?r atbalst?s,
l?k t?ds, v?l sirsn?g?ks, ir mans draugs.
Mans draugs, mans draugs.
Mans draugs, mans draugs.
?alalalal?...
Nekad neaptur?s, nekad nep?rsp?l?s,
nekad nepiedraud?s vai v?l ?aun?k.
Nekad neatgr?d?s, vienm?r atbalst?s,
l?k t?ds, v?l sirsn?g?ks, ir mans draugs